lv
Gads pēc četru Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību apvienošanas - intervija ar "Rīgas namu" valdes priekšsēdētāju Baibu Beatrisi Sleži

31.10.23

Pagājis gads pēc četru Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību apvienošanas vienā lielā uzņēmumā "Rīgas nami". Lai gan šis ir pārāk īss periods, lai pilnībā novērtētu reorganizācijas rezultātus, šī gada rezultāti rāda, ka pilsētas īpašumu apsaimniekošanā ejam pareizajā virzienā, intervijā aģentūrai LETA sacīja "Rīgas namu" valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže.

 

Visu interviju atradīsi zemāk.

 

Kādā stāvoklī pašlaik ir "Rīgas namu" pārvaldītie objekti?

 

"Rīgas namu" saimniecība ir milzīga un objekti ir ļoti dažādi, sākot ar pašvaldības mājokļiem līdz greznajam Melngalvju namam, līdz ar to ēku stāvokļi ir dažādi. Mūsu saimniecībā ir arī ļoti daudz vēsturisko ēku, tostarp vairāk nekā 50 ēkas, kas atrodas Rīgas vēsturiskajā centrā. Tās ir senas ēkas, kas pārdzīvojušas dažādus laikus, līdz ar to vajadzības ir ļoti dažādas.

 

Šogad pirmajā pusgadā mēs ļoti aktīvi esam veikuši tehniskās apskates, stāvokļa izvērtēšanu gan dzīvojamajam fondam, gan ēkām, kas ir komerciālie objekti, biroji vai kalpo citām funkcijām. Tādējādi mums top plāns, kuras vajadzības ir akūtākas un ir primāri jānovērš, tostarp energoefektivitātes vajadzības. Rīgas klimatneitralitātes programma paredz energoefektivitātes pasākumus, kas ir jāievieš 2030.-2050. gada laika periodā.

 

Vai jums ir dati par kopējo ēku skaitu, kvadrātmetru platību, cik no tām ir dzīvojamais fonds, cik komerciālie objekti?

 

Dzīvojamajā fondā ir 67 ēkas, no kurām 18 ir sociālo dzīvokļu ēkas ar kopumā 6127 dzīvokļiem.

 

Lielākā daļa no tām ir vēsturiskajā centrā?

 

Nē, vēsturiskajā centrā dzīvokļu ēku nav tik daudz, daļa ir, bet daļa ir, piemēram, Bolderājā, Juglā.

 

Un komerciālie objekti?

 

"Rīgas nami" kopumā pārvalda 82 886 kvadrātmetrus lielas komercplatības. Arī visi trīs mūsu tirgi atrodas vēsturiskajā centrā, tāpat arī neapbūvētie zemes gabali, kas arī uzskatāmi par komercīpašumiem.

Tas ir viens no mūsu attīstības fokusiem - sarežģītu komercobjektu pielāgošana tirgus vajadzībām. Tāds piemērs ir "Rīgas modes" ēka. Tāpat Torņu ielā Jēkaba kazarmas, kā arī Melngalvju nams un "Splendid Palace" ēka, arī Rīgas centrāltirgus, kas gan mums nepieder.

Rīgas centrāltirgus īpašnieku struktūra ir ļoti sadrumstalota, piemēram, paviljona ēkas pieder Rīgas pilsētai, nevis mums, bet tie ir nodoti mūsu pārvaldīšanā un mēs tos apsaimniekojam. Attiecīgi mūsu izaicinājums ir šo objektu apsaimniekošana ar cieņu pret vēsturi, bet ar fokusu uz efektivitāti.

 

Minējāt, ka top plāns par nepieciešamajiem ieguldījumiem īpašumos. Kādas investīcijas un no kādiem avotiem tam būs nepieciešams?

 

Precīzas summas vēl nav zināmas, investīciju plāns nākamajam gadam top un tas top sadarbībā ar mūsu tiešajiem partneriem. Piemēram, jau pieminētais Rīgas centrāltirgus. Mums ēkas nepieder, bet tās apsaimniekojam, esam apzinājuši vajadzības, un tās ir lielas, piemēram, konstrukciju stiprināšanai, jumtu labošana utt. Tā kā mums šīs ēkas nepieder, mums ir jāvienojas ar īpašnieku, kā šīs investīcijas tiks finansētas. Runājot par dzīvojamo fondu, arī tur situācija ir līdzīga, jo dzīvojamā fonda pasūtītājs ir Rīgas dome, un tad arī ar Mājokļu vides departamentu vienojamies, kas ir tā remonta programma, ko nākamgad izpildīsim.

 

"Rīgas nami" ir tāds kā analogs "Valsts nekustamajiem īpašumiem" (VNĪ) tikai pašvaldībai. VNĪ investīcijas finansē daļēji no saviem līdzekļiem, daļēji no Eiropas Savienības (ES) fondiem un valsts budžeta un daļēji no nevajadzīgo īpašumu pārdošanas? Kā ir "Rīgas namiem"?

 

Jā, "Rīgas namiem" ir ļoti līdzīgs mehānisms. Saviem īpašumiem finansējumu rodam paši no nomas un apsaimniekošanas ieņēmumiem. Tiem īpašumiem, kas ir mūsu pārvaldībā, par finansējumu vienojamies ar Rīgas domi un arī mēģinām piesaistīt ES līdzekļus, īpaši energoefektivitātes jautājumos. Trešā sadaļa finansējuma rašanai ir izvērtēt nekustamo īpašumu portfeli, saprast, kuri īpašumi pilsētas funkciju veikšanai nav nepieciešami. Vecas, ļoti nolietotas ēkas, kurām ir nepieciešami nesamērīgi lieli ieguldījumi, vai ieguldījumi ēkās, kas pilsētai vairs nav nepieciešami, - šos īpašumus izskatām iespējas atsavināt izsolēs.

 

Vai šādas izsoles ir jau bijušas vai tikai plānotas?

 

Šī gada laikā ir bijušas četras izsoles ar lejupejošu cenu vienam īpašumam, no kurām pēdējā ir noslēgusies ar rezultātu un īpašums tika pārdots.

 

Vai dzīvojamās mājas būtu jāsaglabā "Rīgas namu" īpašumā un bilancē, vai tomēr būtu labāk jāizvērtē tās nodot, piemēram, "Rīgas namu pārvaldniekam"?

 

Es domāju, ka dzīvokļiem, kas tiešā veidā saistās ar Rīgas domes funkciju nodrošināšanu, kas primāri ir sociālā palīdzība vai konkrētu iedzīvotāju grupu atbalstīšana, gan būtu jābūt "Rīgas namu" pārziņā. Tā ir arī mūsu stratēģiska ambīcija, ka mēs gribētu, lai visi tie dzīvokļi un dzīvojamais fonds, kas nepieciešams Rīgas pilsētai, būtu mūsu pārziņā. Par bilanci tas ir atsevišķs jautājums, bet mēs uzņemtos atbildību par šo dzīvokļu pārvaldīšanu un būvniecību.

 

Vai šobrīd visi jūsu pārvaldībā esošie dzīvokļi - 6000 - ir tādi, kas nepieciešami pilsētas funkcijām?

 

Daļā no dzīvojamām mājām atrodas nedzīvojamās platības, kas attiecīgi tiek iznomātas vai nodotas lietošanā dažādu sociālo pakalpojumu sniegšanai. Var būt mājas, kurās ir tikai sociālie dzīvokļi, var būt mājas, kur ir gan sociālie, gan īres dzīvokļi un komercplatības. Pilsētu attīstībā tendences ir tādas, ka arvien vairāk cenšas izvairīties no tādu kā sociāli noslēgta tipa rajoniem, kuros ir tikai sociālās mājas. Līdz ar to šādā perspektīvā tas ir saprātīgi miksēts formāts arī no pilsētplānošanas viedokļa, kas varētu arī turpināties.

 

Jaunais Rīgas mērs saka, ka Rīgā ir jāaktivizē īres namu būvniecība. Vai tas varētu notikt arī ar "Rīgas namu" iesaisti, kas savukārt palīdzētu finansēt citas funkcijas?

 

Rīgā šobrīd top mājokļu attīstības politika, kuras ietvarā arī taps skaidrs pieprasījums, cik daudz tuvākajā laikā ir vai nav jābūvē papildu dzīvokļi.

 

Pieprasījums ir, ja jau komersanti ir sākuši būvēt īres namus.

 

Pieprasījums ir, bet primāri mēs esam Rīgas pilsētas vajadzībām konstruēts uzņēmums un mums nebūtu tieši jākonkurē ar komercspēlētājiem tirgū. Mēs esam gatavi būvēt tāpat, kā savulaik to darīja SIA "Rīgas pilsētbūvnieks". Jā, mēs to varam, taču tas nemazina atbildību par vēstures mantojuma saglabāšanu un jēgpilnu izmantošanu mūsdienās.

 

Konkrētu plānu šobrīd vēl nav?

 

Pieprasījums nav vēl apzināts, tādēļ mēs nevaram paši izdomāt un būvēt mājas, jo tā gribētos. Pieprasījumam ir jānāk no pilsētas. Pie šī jautājuma ar Rīgas domi mēs kopā strādājam.

 

Kāds šobrīd ir pieprasījums pēc komercēku nomas, kāds ir jūsu komercīpašumu aizpildījums?

 

Kā jau minēju, mums komercēkas lielākoties ir vēsturiskas un vecas ēkas. Tām ir specifisks pieprasījums. Šāda tipa ēkām klienti ir specifiski, jo ne visi var un grib atļauties ēku, kas, iespējams, ir ļoti skaista, bet ar zināmiem apgrūtinājumiem lietošanā. Tagad ir ļoti daudz jaunu un energoefektīvu ēku, līdz ar to mūsu objekti tādā ziņā ir sarežģīti. Nevarētu teikt, ka pieprasījuma nav, jo no mūsu objektiem aizpildīti ir vairāk nekā 80%. Ir atsevišķas ēkas, kurās ir vēl brīvas platības, taču no tām daudzas ir tādas, kuras nekad pilnībā nevarēs aizpildīt ar nomniekiem, piemēram, pagrabi vai platības, kurām nav pieprasījuma. 100% piepildījumu mēs nekad nesasniegsim, tas ir normāli, bet mērķis mums ir 85% aizpildījums un mēs esam jau tagad diezgan tuvu savam mērķim. Nevarētu teikt, ka mēs šobrīd raizētos par nomnieku pieprasījuma trūkumu.

 

Kas ir šie nomnieki?

 

Nomnieki ir ļoti dažādi, piemēram "Konventa sēta" arī ir viens no nomniekiem, kas ir milzīgs viesnīcas un citu ēku komplekss. Tāpat Torņa ielā ir gan dzīvokļi, gan biroji, gan restorāni. Amatu iela 4 ir mūsu ēka, kurā atrodas ukraiņu atbalsta centrs, tāpat Melngalvju namā un "Splendid Palace" ir nomas telpas.

 

Kā tiek risināts jautājums par energoefektivitāti šajās vēsturiskajās ēkās, jo tās jau nevar no ārpuses ņemt un nosiltināt?

 

Pie energoefektivitātes plāna mēs strādājam, jo tieši tā arī ir - lielākais izaicinājums Rīgas klimatneitralitātē ir vecās ēkas. Šo ēku siltināšanas pasākumi ir ļoti sarežģīti un arī dārgi. Ēkas ir skaistas, tās ir jāsaglabā kā vēsturiskais mantojums, bet izaicinājumi ir ļoti lieli. Konkrēts plāns par katru no ēkām top un būs gatavs nākamā gada laikā, ko tad īsti mēs varam katrā ēkā darīt un kuras no tām ir prioritāte.

 

Vai kādā no šīm vēsturiskajām, vecajām ēkām ir arī neatliekamas vajadzības, avārijas stāvoklī?

 

Kopumā visas ēkas ir apmierinošā stāvoklī, bet ir nepieciešami uzlabojumi. Ir uzlabojumi, kas ir nepieciešami un ir sarežģīti, piemēram, pieejamība. Mēs nevaram uzbūvēt liftu vai paplašināt ieeju vēsturiskās ēkās.

Vidzemes tirgus paviljons ir sliktā stāvoklī, to nevar ekspluatēt nomnieki, bet tā tas ir jau vairāk nekā 10 gadus pēc ugunsgrēka.

 

Pašlaik diezgan daudz telpu tiek piedāvāts nomāt Jēkaba kazarmās. Kādēļ tā?

 

Mums ir gandrīz 80% aizpildījums arī Jēkaba kazarmās, un tas ir labs rādītājs. Ir atsevišķi dzīvokļi, kas Covid-19 laikā ir atbrīvojušies. Tradicionāli mūsu nomnieki mēdz būt arī vēstniecības un to darbinieki. Pandēmija, politiskā situācija un citi aspekti šo sektoru ir ļoti ietekmējuši, līdz ar to arī mūs. Jēkaba kazarmās ir brīvi atsevišķi dzīvokļi, nedaudz biroja telpu. No brīvajām telpām apmēram 30% ir pagrabu telpas, kuras ir grūti aizpildīt. Nav tā, ka būtu kas radikāls noticis, ka telpas stāvētu pustukšas, tā tas nav.

 

Kā situāciju ir ietekmējusi inflācija? Vai esat cēluši nomas maksu?

 

Mums ir ļoti dažādi objekti, ir tirdzniecības vietas tirgū, ir komerctelpas, ir pašvaldības telpu noma. Mēs rīkojamies normatīvo aktu ietvaros, kas diezgan skaidri nosaka, ko mēs drīkstam darīt un kā drīkstam nomas maksas celt. Ir ierobežojumi, nevaram nomas maksas celt pie jebkura inflācijas līmeņa, ir konkrēta latiņa, pie kuras varam pārskatīt nomas maksas, un to arī darām. Covid-19 laikā mēs nomas maksas esam cēluši ļoti piesardzīgi un vienmēr to darām atbilstoši normatīviem. Pie vispārēja cenu līmeņa pieauguma virs 20% mūsu nomas maksu kāpums ir bijis simbolisks. Objektiem tiek veikts individuāls novērtējums līdz ar to par vidējo skaitli šeit nevaram runāt, katrā ziņā mēs esam bijuši ļoti piesardzīgi, izvērtējot nomas maksu palielināšanu.

 

Vai ir kādi nomnieki, kas cenu kāpuma dēļ ir tomēr aizgājuši prom?

 

Mēs cenas cēluši esam ļoti maz, tādēļ es neteiktu, ka cenu kāpuma dēļ kāds nomnieks ir aizgājis prom. Nomnieki ir gājuši prom vispārējās ekonomiskās situācijas dēļ, tie, kuriem nav veicies viņu pašu biznesos un biznesa apjomi ir sarukuši. Tas ir drīzāk iemesls, nevis nomas maksu palielināšana. Attiecībā uz tirdzniecības platībām tirgos, pēdējos gados nomas maksas mēs neesam palielinājuši. Ņemot vērā situāciju tirgū un redzot konkurences pieaugumu, mēs saprotam, ka nevaram drastiski palielināt nomas cenas un strādājam pie tā, lai noturētu tirgotājus.

 

Kādi ir Rīgas Centrāltirgus ilgtermiņa attīstības plāni?

 

Šobrīd mēs strādājam pie attīstības plāna. Jāsaka, ka jau ilgstoši konkrētas vīzijas centrāltirgum nav bijis. Tirgi Eiropā ļoti mainās, un mainās arī to funkcijas. Centrāltirgus ir lielākais tirgus Eiropā ar segtajiem paviljoniem, un ar to ļoti lepojamies, bet, augot konkurencei, ir skaidrs, ka piecus lielus paviljonus mēs vairs nevaram turpināt izmantot tikai pārtikas tirdzniecībai. Līdz ar to tirgus atgriežas pie tām funkcijām, kas bija pirms kādiem 100 gadiem, kad tas kļūst par vietu, kur cilvēkiem satikties, izklaidēties, baudīt kultūru, izmantot kādus pakalpojumus, tostarp sportot. Šīs funkcijas var būt ļoti dažādas. Mēs kopā ar Rīgas pilsētu pie centrāltirgus koncepcijas strādājam, lai saprastu, kāda ir vīzija, ko nākotnē gribam redzēt centrāltirgus teritorijā. Teritorija ir ļoti, ļoti liela, vairāk nekā 100 000 kvadrātmetru, tostarp paviljonu segtā platība vien ir apmēram 30 000 kvadrātmetru. Tā ir milzīga, mūsdienās nevienā Eiropas pilsētā nav tik lielas segtā tirgus platības. Tirgus vīzija pilnīgi noteikti mainīsies, un atkal - no pilsētas puses ir jāskatās, kas ir tā nepieciešamība, kādām pilsētai un iedzīvotājiem nepieciešamām funkcijām telpu trūkst. Mēs koncepcijas izstrādes gaitā uz šīm lietām arī skatīsimies. No vienas puses ar īpašumu ir kaut kas jānopelna, tam jābūt saimnieciski izdevīgi, bet ir jābūt iespējai tirgū nopirkt svaigus, vietējos ražojumus utt. Šī funkcija noteikti saglabāsies, bet cik lielā apmērā, to mēs pagaidām nevaram pateikt.

 

Vai rīdzinieku iecienītais Nakts tirgus tiks saglabāts?

 

Tādā vai citādā formā, visticamāk, paliks. Mēs redzam arī no Vidzemes tirgus pieredzes, ka šāds Nakts tirgus formāts ir ļoti labs. Tā ir vistiešākā iespēja satikties pircējam ar pārdevēju un ir visīsākā un ekoloģiskākā produktu piegādes ķēde, kā arī cilvēciski vistiešākā saikne un iespēja savu izaudzēto tomātu atvest un pārdot.

 

Un kā ar rūpniecības preču tirgu? Vai tas būs esošā formā vai citā formā?

 

Mēs kā reizi rūpniecības tirgum esam pabeiguši koncepciju vismaz turpmākajiem pieciem gadiem. Par šīs tirgus daļas attīstību vīzija ir visskaidrākā. Tur, kur senāk bija rūpniecības preču tirgus, šo teritoriju mēs šobrīd atkal attīstām, tiek veikti sakopšanas darbi un, ejot līdzi laikam, arī ieviesti ilgtspējīgi risinājumi. Materiālus, kas tiks iegūti no vecajām būdiņām, mēs vērtēsim, kur tos var atkārtoti izmantot, kas ir aprites ekonomikas viens no stūrakmeņiem mūsdienās. Ir plānots, ka tur arī būs rūpniecības preču tirgus un papildu autostāvvietas, kas kompleksi risina tos izaicinājumus, kas tirgum pašlaik ir. Vismaz gadu vajadzēs, lai šo teritoriju sakoptu.

 

Pēc rekonstrukcijas tirgus Piena paviljons ir kļuvis vairāk par rūpniecības preču paviljonu. Kāda būs tā nākotne?

 

Rūpniecības preču tirdzniecības vietas no šī paviljona pārcelsies uz rūpniecības preču tirgu. Bet šobrīd redzam, ka, līdz ar konkurenci tirdzniecībā, līdz ar lielveikalu ienākšanu un kopējo pārtikas piedāvājumu pilsētā, tirgū tik lielas platības pārtikas tirdzniecībai vairs nav nepieciešamas. Tos pārtikas tirgotājus visās preču kategorijās, kas mums ir, spējam savietot esošajos paviljonos.

 

Cik paviljonu pārtikas tirdzniecībai šobrīd ir?

 

Mums ir zivju paviljons, sakņu paviljons, kas šobrīd ir ciet rekonstrukcijas dēļ, ir piena paviljons, kur lielākajā daļā tiek tirgotas rūpniecības preces un ir atsevišķi ēdinātāji, kā arī ir gaļas paviljons un gastronomijas paviljons. Izņemot sakņu un piena paviljonu, pārējos trijos tiek tirgota tikai pārtika.

 

Vai tā arī paliks?

 

Visam pamatā ir jābūt saimnieciskajam pamatojumam, jāskatās, kādas tirgus daļas mēs varam racionāli savienot. Jāatceras, ka pārtikas tirdzniecībai ir specifiskas prasības un specifiskas infrastruktūras prasības. Tirgus teritorija ir diezgan nolietota, arī paviljoni, tādēļ, ja gribam turpināt pārtiku tirgot visos piecos paviljonos, tas prasīs milzīgas investīcijas. Ir jāvērtē pieprasījums, bet nedomāju, ka racionāli ir turpināt tirgot pārtiku visos piecos paviljonos, tikai tādēļ, ka mums ir lielākais tirgus Eiropā. Tam mūsdienās nav vairs saimnieciska pamatojuma. Cilvēku pilsētā ir mazāk, un tādēļ arī mums ir jāiet līdzi tām vajadzībām, kas pilsētai ir.

 

Kāda nākotne ir paredzēta tirgus āra teritorijām, kur arī tagad tirgo ziedus, dārzeņus, augļus?

 

Jebkurā gadījumā ir jābūt tirgus laukumam, šī funkcija ir jāsaglabā. Āra teritorija tirdzniecībai noteikti saglabāsies, jo, piemēram, vasarā sakņu paviljonā lielas aktivitātes nav, pārsvarā viss notiek ārā. Āra tirdzniecība saglabāsies, bet kādā apmērā un kā pārveidota, to vērtēsim attīstības koncepcijas laikā.

 

Kad koncepcija varētu būt gatava?

 

Domāju, ka nākamgad pavasarī.

 

Un kad plānots pabeigt esošos remontus tirgū, piemēram, sakņu paviljonā?

 

Šobrīd tiek remontēts sakņu paviljona jumts, tam ir nepieciešama arī konstrukciju stiprināšana, kas vēl nav uzsākta. Atgādināšu, ka paviljons pieder Rīgas domei un remontdarbu pabeigšana būs atkarīga arī no pieejamā finansējuma.

 

Mēs arī esam apņēmušies tuvāko trīs gadu laikā kopumā centrāltirgū ieguldīt gandrīz trīs miljonus eiro, taču fundamentālus ieguldījumus īpašumā, kas mums nepieder, mēs nedrīkstam veikt. To nosaka arī normatīvie akti. Vajadzības centrāltirgum ir ļoti lielas un tās ir krājušās jau ilgākā laika periodā. Faktiski visiem paviljoniem ir nepieciešama konstrukciju stiprināšana, vairākiem paviljoniem ir nepieciešami jumta uzlabojumi un arī āra teritorijām ir nepieciešami uzlabojumi.

 

Cik tālu ir kanālmalas rekonstrukcijas plāns?

 

Mēs esam ļoti ieinteresēti, lai kanālmala izskatītos skaisti un droši. Pretējā gadījumā, mēs vienā pusē būvējam "Rail Baltica" ar jaunu skaistu infrastruktūru, bet otrā pusē paveras ne visai pievilcīgs skats. Šis ilgstoši ir sasāpējis jautājumus. Kanālmala ir komplekss pasākums, ir gan tramvajs, kas ir "Rīgas satiksmes" pārziņā, gan tuneļi, kas ir piegādes kanāls tirgum. Kanālmala noteikti nav tikai "Rīgas namu" atbildība. Mēs vairākkārt esam vērsuši Rīgas domes uzmanību, ka ir jādomā par kanālmalas sakārtošanu un revitalizāciju, pretēji mēs varam apdraudēt arī tirgus darbību.

 

Vai nākamie remontdarbi būs skaidri pēc koncepcijas pabeigšanas, vai jau tagad ir kaut kāds plāns?

 

Mēs esam iezīmējuši būtiskākas lietas, pie kurām būtu jāķeras klāt, kas ir konstrukciju stiprināšana, arī krastmala. Ar Rīgas domi kopā jau spriežam par to, kas ir steidzamākie darbi, bez kuriem nevar iztikt un kam ir jāatrod finansējums. Šie darbi ir jau manis pieminētā konstrukciju stiprināšana un jumti.

 

Vai ir jau tagad aplēses, cik kopumā vajadzēs naudas centrāltirgus sakārtošanai?

 

Tie būs vairāki desmiti miljoni eiro. Konkrētāk tas būs zināms pēc koncepcijas izstrādes un projektēšanas darbiem, kad būs zināms apjoms. Būvniecības izmaksas pēdējā laikā strauji mainās, tādēļ spekulēt ar kaut kādiem cipariem tagad nebūtu pareizi. Skaidrs arī tas, ka tas būs ilgtermiņa ieguldījumu plāns, jo gada divu laikā to visu nevarēs sakārtot.

 

Kad tad varēs teikt, ka centrāltirgus ir sakārtots - pēc pieciem desmit gadiem?

 

Arī tās no manas puses būtu spekulācijas. Mēs turpmākajos piecos gados darīsim visu, lai primārās vajadzības centrāltirgū būtu izpildītas un tirgus būtu labā ekspluatējamā stāvoklī.

 

Kā paredzēts iedzīvināt Vidzemes tirgus darbību? Vai redzat perspektīvas, ka tur varētu notikt pilnvērtīga tirgus darbība?

 

Arī Vidzemes tirgus teritorija ir liela - vairāk nekā 20 000 kvadrātmetru, kas faktiski ir pilsēta pilsētā. Tas ir milzīgs kvartāls teritorijas ziņā, kurā ir gan ēkas, gan laukums. Vidzemes tirgus mūsu apsaimniekošanā nonāca tikai pagājušā gada beigās līdz ar reorganizāciju. Šī teritorija ilgstoši bija atstāta novārtā. Mums ir jāvar arī apkaimes ēkas un teritorijas, kā Vidzemes tirgus, padarīt pieejamas cilvēkiem no dažādiem aspektiem.

 

Tirgus vēsturiski ir tā vieta, kur cilvēkiem satikties, izklaidēties un atpūsties. Šogad Vidzemes tirgū vairāk esam pievērsušies tieši tirdzniecības atdzīvināšanai. Tā ir tirgus primārā funkcija. Šobrīd trešdienu vakaros Vidzemes tirgū notiek nakts tirgi jeb precīzāk - vakara tirgošanās. Atsaucība no tirgotājiem ir milzīga, un arī iedzīvotāji šajā vietā ir atgriezušies un to pieņēmuši. Trešdienas vakari Vidzemes tirgū ir ļoti darbīgi, un plānojam līdz gada beigām, kamēr vien tirgotājiem būs iespējams nodrošināt vietējos produktus, vakara tirgu saglabāt. Plānojam arī Ziemassvētku laikā šo teritoriju izmantot svētku tirdzniecībai. Šogad septembrī tirgus tika atvēlēts arī mākslas pasākumam "Survival Kit", kas arī piesaistīja apmeklētājus. Līdzīgus pasākumus plānojam rīkot arī turpmāk.

 

Vidzemes tirgum attīstības koncepcija ir izstrādāta jau šobrīd un tiek izvērtēti saimnieciski izdevīgākie scenāriji, ko varēsim atļauties un kas ir tas, kā teritoriju attīstīt nākotnē. Arī par Eiropas fondu projektiem šajā jomā tiek domāts. Šajās dienās tiek iesniegts liels projekts tieši par Vidzemes tirgus teritorijas atdzīvināšanu, kas paredz izveidot zaļo zonu, bērnu atpūtas zonu tirgus teritorijā, kā arī ieviest citus zaļos risinājumus.

 

Par kādiem scenārijiem tiek domāts?

 

Scenāriji paredz vairākas sadaļas, ir tirgošanās sadaļa, ir divi paviljoni, kuru pielietojamība tiek izvērtēta. Ja tā ir tirgošanās paviljonos, tad visdrīzāk tas būs viens paviljons, līdzīgi kā Āgenskalna tirgū, savukārt otrs paviljons vairāk varētu kalpot kā vieta kultūras norisēm. Tad būtu nepieciešama sadarbība ar kultūras jomu, lai saprastu vajadzības. Piemēram, par lielformāta mākslas izvietošanu, jo šobrīd tam īsti piemērotas vietas pilsētā nav. Šis paviljons varētu būt specifiski piemērota telpa gan koncertiem, gan citiem mākslas notikumiem.

 

Kad varētu notikt galīgā izšķiršanās par to, kas notiks ar Vidzemes tirgu?

 

Tas arī varētu būt nākamā gada laikā. Eiropas projektu pieteikšana notiek šobrīd, bet atbildes par finansējumu būs nākamā gada pavasarī. Arī izvērtējums par saimnieciski izdevīgākajiem scenārijiem varētu būt pavasarī, līdz ar to nākamajā gadā jau varētu runāt par konkrētākiem plāniem un to virzību.

 

Un kādas ir aplēses par investīcijām Vidzemes tirgū? Arī vairāki desmiti miljoni eiro?

 

Tas ļoti ir atkarīgs no funkcijām. Gan teritorijas sakārtošanai ir nepieciešams finansējums, gan paviljoniem. Ja paviljonos tiks ieviesta ēdināšanas funkcija, tad tam ir nepieciešama specifiska ventilācija, tas uzreiz ir cits apjoms atšķirībā no mākslas telpas vasarā, kas ir krietni vienkāršāk.

No pilsētas attīstības viedokļa, Vidzemes tirgus šobrīd atrodas vienā no karstākajiem punktiem tieši vasarās no temperatūras viedokļa. Pilnīgi noteikti te ir jāveic apzaļumošanas, ēnošanas risinājumi, citādi vasarā tur ir karsts laukums. Ir jādomā, kā šo teritoriju padarīt dzīvāku un apdzīvotāku.

 

Vai tirdzniecība ir plānota arī āra teritorijās?

 

Jā, līdzīgi kā centrāltirgū, mana pārliecība ir, ka tirgū ir nepieciešams tirgus laukums. Funkcijai daļēji ir jāsaglabājas.

 

Kāda kopumā ir tirgotāju interese gan par centrāltirgu, gan Vidzemes tirgu?

 

Pieprasījums ir, centrāltirgū gada laikā ir vairāk nekā 2000 tirdzniecības līgumu. Tendence ir tāda, ka tirgotāju skaits būtiski nesamazinās. Protams, Covid-19 ieviesa savas korekcijas, bet tirgotāju skaits ir diezgan stabils. Savukārt Vidzemes tirgū trešdienas vakaros ir vidēji vismaz 60 tirgotāji, un laukums ir aizpildīts.

 

Kāda ir "tirgu daļas" finansiālā atdeve "Rīgas namu" budžetā? Vai tie "nenoēd" pārējo sadaļu līdzekļus?

 

Es teiktu tā, ka visas mūsu biznesa jeb nekustamo īpašumu daļas ir pašpietiekamas. Tirgus nopelna tik, lai varam to uzturēt.

Mēs nenopelnām tik daudz, lai veiktu būtiskas investīcijas, bet uzturēt mēs tirgu spējam.

Tirgus ieņēmumu sadaļa veido apmēram 20% no kopējiem "Rīgas namu" ieņēmumiem. Tirgus ir spējīgs pats sevi uzturēt.

 

Kas ir lielākā daļa, kas veido "Rīgas namu" ieņēmumu?

 

Aptuveni ceturto daļu ieņēmumu veido ieņēmumi no tirgiem (26%), piektdaļu - ieņēmumi no ēku atsavināšanas (20%). Paskaidrošu, ka tās ir ēkas, ko savulaik uzbūvēja "Rīgas pilsētbūvnieks", un tagad šīs mājas pārdodam atpakaļ domei. Aptuveni piektdaļu ieņēmumu veido apsaimniekošanas ieņēmumi no skolām, bērnudārziem un dažādām citām iestādēm (17%) un aptuveni tikpat sociālo dzīvokļu apsaimniekošana un jaunu mājokļu būvniecība. Gandrīz piektdaļa ir ieņēmumi no komercnomas (17%) un atlikusī mazākā daļa - pasākumu centru ieņēmumi.

 

Minējāt skolas un bērnudārzus. Esat šo ēku apsaimniekotājs, bet tās nav īpašumā?

 

Jā, mums ir līgums ar Rīgas domes Īpašumu departamentu par šo iestāžu apsaimniekošanu.

 

Cik skolu un bērnudārzu ir apsaimniekošanā?

 

Kopumā apsaimniekošanā mums ir 426 objekti Rīgā, kas ir skolas, bērnudārzi, pansionāti, policijas iecirkņi un citas ēkas. Tie ir objekti, kas nepieciešami pašvaldību funkciju nodrošināšanai. Tostarp Rīgas pilsētas izglītības iestāžu ēkas ir 331.

 

Tas nozīmē, ka skolu, bērnudārzu renovācijas arī ir jūsu pārziņā?

 

Šajā jomā uzdevumi sadalās, skolas pieder pašvaldībai, bet mēs esam apsaimniekotāji. Apsaimniekošana primāri paredz avārijas remontus, kā arī mazos uzkopšanas remontus, bet atkarībā no tā, ko mums pasūta īpašnieks, veicam vēl kādus projektus. Lielie renovācijas projekti pēdējā gada laikā nav bijuši mūsu uzdevums, tos pasūta un veic pašvaldība. Kā pilsēta šīs funkcijas risinās nākotnē, tas ir labs jautājums. Pēc būtības jau pašvaldībai būtu vairāk jānodarbojas ar politiskajiem jautājumiem un apsaimniekošana jeb praktiskā puse būtu jāveic kādam no tirgus spēlētājiem.

 

Tas nozīmē, ka nākotnē "Rīgas namiem" būtu jāveic lielās renovācijas un tās jāorganizē?

 

Mēs to varētu veikt. Tas ir jautājums, kā pilsēta kā īpašnieks redz šo funkciju. Domāju, ka tam būtu jābūt līdzīgam modelim kā VNĪ, kur šie projekti tiktu nodoti kapitālsabiedrībām, kas ar to nodarbojas.

 

Kura tad rīko konkursu, izvēlas būvnieku, slēdz līgumu utt.?

 

Tieši tā.

 

Tas nozīmē, ka "Rīgas nami" vēl ir tādā kā funkciju apzināšanas posmā, kas varētu nākotnē vēl mainīties?

 

Mēs pildām tās funkcijas, kuras īpašnieks ir noteicis kā stratēģisko mērķi. Reorganizācijas rezultātā mēs esam liels uzņēmums ar četrām galvenajām funkcijām - mājokļu apsaimniekošanas nodrošināšana, pašvaldības izglītības un citu iestāžu apsaimniekošana, būvniecības sadaļa, kas ir bijušais "Rīgas pilsētbūvnieks", kuru varam turpināt un attīstīt, kā arī biroju ēku un citu telpu apsaimniekošana un vēl arī atbildība par kultūras mantojuma un kultūras produktu pieejamības nodrošināšanu mūsu pasākumu centros - Melngalvju namā un kinoteātrī "Splendid Palace". Mūsu iesaiste šo funkciju nodrošināšanā noteikti var palielināties, un es domāju, ka tas būtu tikai loģiski un pilsēta vairāk varētu nodarboties ar savām tiešajām funkcijām.

 

Pandēmijas laikā krietni samazinājās kino apmeklētāju skaits. Kā pašlaik klājas "Splendid Palace"? Vai esat apmierināti ar kinoteātra darbības rezultātiem?

 

Mēs ar prieku redzam, ka šobrīd esam atpakaļ pirmspandēmijas līmenī un pat labāk. Skatītāji atgriežas gan kinoteātrī, gan apmeklētāji Melngalvju namā. Mēs novērojam, ka tūrisms atgriežas un ir mainījis arī ģeogrāfisko izcelsmi. Tūrisms, īpaši šajā vasarā, ir nesis labus ieņēmums Melngalvju namam. Tāpat atgriežas pasākumi, ko arī turpinām veicināt. Šogad "Splendid Palace" ir 100 gadu jubileja, un plānojam daudz un dažādus pasākumus.

 

Situācija izskatās ļoti labi un atgriežas pirms Covid-19 līmenī, kad cilvēki grib apmeklēt pasākumus un kultūrvietas.

 

Darbības rezultāti ir pozitīvi?

 

Šā gada pirmā pusgada rezultāti liecina, ka ejam pozitīvā virzienā. Ja pagājušajā gadā šajā periodā vēl pirms reorganizācijas uzņēmumi strādāja ar zaudējumiem, tad šogad pirmajā pusgadā ir izdevies sasniegt 150 000 eiro pelņu, kas ir vairāk, nekā bijām plānojuši budžetā.

 

No kultūras pasākumiem vai kopumā?

 

Uzņēmumam kopumā. Rezultāti kopumā ir labi un būtiski labāki nekā pagājušajā gadā. "Splendid Palace" un Melngalvju nams šogad pirmajā pusgadā ir guvuši divas reizes vairāk ieņēmumu nekā pagājušajā gadā.

 

Vai strādājuši arī ar peļņu?

 

"Splendid Palace" mums nekad nav bijis peļņu nesošs objekts. Šobrīd mērķis ir izdarīt visu, lai tas neradītu zaudējumus. Kultūras saturs diemžēl nevar nopelnīt tik daudz, lai spētu uzturēt šo infrastruktūru. Tādēļ mēs iznomājam telpas arī pasākumiem un mēģinām sabalansēt risinājumus, lai objekts neradītu zaudējumus un mēs spētu to uzturēt.

 

Kino biļešu palielināšanai jau arī laikam ir robeža, jo vienā brīdī patērētājam tas var šķist par dārgu?

 

Protams, turklāt kino rādīšanā konkurence ir liela. Mēs šobrīd ar savām cenām esam zemākajā līmenī. Iespējams, kaut cik mēs vēl būsim spiesti cenas palielināt līdz ar komunālo maksājumu pieaugumu un vispārējo inflāciju, bet tomēr esam mēģinājuši cenas sabalansēt, jo kino mums nav tik komerciāls un arī kino skatītāju publika pie mums atšķiras. Mērķis ir padarīt "Splendid Palace" vismaz par zaudējumus nenesošu objektu.

 

Kā kopumā vērtējat "Rīgas namu" darbu gadu pēc četru Rīgas kapitālsabiedrību apvienošanas?

 

Kā jau minēju, rezultāti liecina, ka dodamies pareizajā virzienā, kas ir svarīgi arī Rīgai kā īpašniekam, ka mēs spējam strādāt bez zaudējumiem un pilsētai uzņēmums nav jādotē. Gads ir bijis pietiekami izaicinošs, jo, saliekot kopā četrus atsevišķus mazus uzņēmumus vienā lielā, ir nepieciešama gan kopējas vīzijas veidošana, gan uzņēmuma kultūras maiņa. Tas ir bijis gana izaicinoši, un darbs vēl turpinās. Tāpat izaicinoši ir veidot jaunu priekšstatu un darbības pieeju uzņēmuma klientiem, kā mēs gribam sevi pozicionēt tirgū, kas ir mūsu jaunā kvalitātes latiņa, jo svarīgi ir tas, lai klienti, kas iepriekš bija četrām atsevišķām kapitālsabiedrībām, nezaudētu no apvienošanās, bet tieši pretēji būtu ieguvēji no kvalitatīvākas un efektīvākas apkalpošanas.

 

Vai pilsētas īpašumu pārvaldība ir kļuvusi efektīvāka līdz ar uzņēmumu apvienošanu?

 

Tāds arī bija reorganizācijas mērķis. Domāju, ka nepilns gads ir vēl pārāk īss periods, lai varētu izvērtēt reorganizācijas rezultātus. Mūsu mērķis ir un būs strādāt efektīvāk, saimnieciski, lai nebūtu nekādas šaubu ēnas pār to, ko darām, un spētu sniegt labāko pakalpojumu saviem klientiem.

Citas aktualitātes
“Rīgas nami” piedalās darba iespēju festivālā "Visiem!"
22.05.24

Šā gada 24. maijā SIA “Rīgas nami” piedalīsies darba iespēju festivālā "Visiem!", kur apmeklētājus iepazīstinās ar uzņēmuma darba vakancēm, kā arī aicinās praktiskā veidā iepazīt piedāvāto profesiju darba nianses. 

Vairāk
Pabeigta Rīgas Centrāltirgus sakņu paviljona jumta seguma nomaiņa
23.04.24

Nule kā ekspluatācijā nodots Rīgas Centrāltirgus Sakņu paviljona jumts, kura rekonstrukcija ilga kopš pagājušā gada rudens.

Vairāk
Notiks diskusija par Rīgas Centrāltirgus attīstības modeļiem
15.04.24

SIA “Rīgas nami” un Rīgas Centrāltirgus telpiskās attīstības  koncepcijas izstrādātājs SIA “Wealth.Investments” 18. aprīlī organizē diskusiju par Rīgas Centrāltirgus nākotnes attīstības scenārijiem un iespējamo tirgus funkciju paplašināšanos.

Vairāk