Rīgas Centrāltirgus

Rīgas Centrāltirgus burvība ir tā daudzveidībā - tā ir viskrāsainākā vieta pilsētā, kur vienviet satiekas visdažādākie ļaudis. Rīgas Centrāltirgus ir starp pieciem iecienītākajiem ārzemju tūristu Rīgas apciemojuma galamērķiem. Tūristi Rīgas Centrāltirgū iepazīst latviešu kultūru, mūsu tradicionālās iepirkšanās un gastronomiskās vērtības un nobauda svaigus pārtikas produktus. Viesus pārsteidz tirgus plašums un bagātā produktu izvēle.

Rīgas Centrāltirgus kļūst aizvien pieejamāks, jaudīgāks un perspektīvāks. Paviljoni un laukumi aicina uzdrīkstēties un pārsteigt ar ko jaunu. Noris intensīvs darbs pie Rīgas Centrāltirgus attīstības koncepcijas izstrādes, lai iegūtu skaidru redzējumu par Rīgas Centrāltirgus turpmākajiem attīstības virzieniem un prioritātēm.

Rīgas Centrāltirgus līdz ar Vecrīgu 1997. gadā ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Svarīgākie fakti:

• Tirgus uzbūvēts 1930. gadā;
• 5 paviljoni: Piena, Gaļas, Zivju, Dārzeņu un Gastronomijas;
• Kopējā Rīgas Centrāltirgus teritorija: 100 504 m2, ēku kopplatība: 44 874 m2;
• Tirdzniecības vietu skaits: 3000;
• Apmeklētāju skaits ik dienu: 40 000-50 000.

Kopš 2022. gada novembra Rīgas Centrāltirgu pārvalda un apsaimnieko apvienotā Rīgas valstspilsētas kapitālsabiedrība SIA “Rīgas nami”. Uzņēmums pārvalda arī vēl divus citus mazākus Rīgas tirgus – Vidzemes tirgu un tirgu “Latgale”.

Īsa vēsture

Rīgas Centrāltirgus savu darbību uzsāka 1930. gadā.

Kopš viduslaikiem tirgotāju Hanzas savienības pilsētā Rīgā tirgus bija atradies pie upes – Daugavas malā, bet 1922. gada beigās pilsētas dome nolēma būvēt Rīgas centrālo pārtikas tirgu. Par jaunceltņu hallēm nolemj izmantot Pirmā pasaules kara laikā Latvijas rietumdaļas dirižabļu lidostā atstātos gaisakuģu (cepelīnu) angārus, kuri kļūst par Rīgas Centrāltirgus simbolu. Tirgu sāka būvēt 1925., bet svinīgi ekspluatācijā nodeva 1930. gada 1. novembrī. Tirgus pletās 57 000 m2 lielā teritorijā, kurā atradās pieci paviljoni. Paviljonu haļļu augstums bija 20,5 metri, platums – 35 metri, bet garums ap 200 metriem. Tirgus arhitektūrā vērojami jūgendstila elementi, kā arī pirmskara neoklasicisma ietekme. Fasāžu noformējumā vērojamas Art-deco interpretācijas.

Tam laikam tirgus bija ļoti moderns - visās ēkās bija centrālā apkure un elektriskā apgaismošana. Zem paviljoniem izbetonēja pagrabtelpas — 2 ha plašu apakšzemes pilsētiņu (ar galvenajām un sānejām­), kur atradās noliktavas un saldētavu kameras. Noliktavu 3 apakšzemes tuneļi bija savienoti ar izejām kanālmalā. Virszemē preces izcēla kravas liftos. Tādējādi Rīgas Centrāltirgus kļuva par lielāko, labāko un modernāko tirgu visā Eiropā.

Padomju okupācijas laikā tirgus turpināja darbu kā kolhozu tirgus. 1961. gadā tur pārdeva 200 000 t gaļas, 7 mlj. olu, 9000 t kartupeļu, 8 000 dārzeņu un 5 000 t augļu. Pircēju skaits dienā bija 50 000 – 70 000, brīvdienās un pirms svētkiem – 100 000.

1997. gadā Rīgas Centrāltirgus teritoriju līdz ar Rīgas vecpilsētu iekļāva UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. 2019. gada sākumā atklāja rekonstruēto Gastronomijas paviljonu, kura rekonstrukcija izmaksāja 1,9 mlj. EUR un kurā bija iekārtota plaša ēdināšanas zona ar kafejnīcām.

Rīgas Centrāltirgus teritorijā atrodas arī kādreizējais Rūpniecības preču tirgus, kura teritorija ir ievērojamu pārmaiņu priekšā. Patlaban kopā ar Rīgas pašvaldības aģentūru “Rīgas enerģētikas aģentūra” un iesaistot Latvijas Mākslas akadēmiju Rūpniecības preču tirgus teritorija tiks renovēta, pirmoreiz Latvijā un Rīgā izmēģinot apritīgās būvniecības metodes.

Noris intensīvs darbs pie Rīgas Centrāltirgus attīstības koncepcijas izstrādes, lai iegūtu skaidru redzējumu par Rīgas Centrāltirgus turpmākajiem attīstības virzieniem un prioritātēm.