Rīgas Centrāltirgus

Rīgas Centrāltirgus burvība ir tā daudzveidībā - tā ir viskrāsainākā vieta pilsētā, kur vienviet satiekas visdažādākie ļaudis. Rīgas Centrāltirgus ir starp pieciem iecienītākajiem ārzemju tūristu Rīgas apciemojuma galamērķiem. Tūristi Rīgas Centrāltirgū iepazīst latviešu kultūru, mūsu tradicionālās iepirkšanās un gastronomiskās vērtības un nobauda svaigus pārtikas produktus. Viesus pārsteidz tirgus plašums un bagātā produktu izvēle.

Rīgas Centrāltirgus kļūst aizvien pieejamāks, jaudīgāks un perspektīvāks. Paviljoni un laukumi aicina uzdrīkstēties un pārsteigt ar ko jaunu. Noris intensīvs darbs pie Rīgas Centrāltirgus attīstības koncepcijas izstrādes, lai iegūtu skaidru redzējumu par Rīgas Centrāltirgus turpmākajiem attīstības virzieniem un prioritātēm.

Rīgas Centrāltirgus līdz ar Vecrīgu 1997. gadā ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Svarīgākie fakti:

• Tirgus uzbūvēts 1930. gadā;
• 5 paviljoni: Piena, Gaļas, Zivju, Dārzeņu un Gastronomijas;
• Kopējā Rīgas Centrāltirgus teritorija: 100 504 m2, ēku kopplatība: 44 874 m2;
• Tirdzniecības vietu skaits: 3000;
• Apmeklētāju skaits ik dienu: 40 000-50 000.

Kopš 2022. gada novembra Rīgas Centrāltirgu pārvalda un apsaimnieko apvienotā Rīgas valstspilsētas kapitālsabiedrība SIA “Rīgas nami”. Uzņēmums pārvalda arī vēl divus citus mazākus Rīgas tirgus – Vidzemes tirgu un tirgu “Latgale”.

Īsa vēsture

Rīgas Centrāltirgus savu darbību uzsāka 1930. gadā.

Kopš viduslaikiem tirgotāju Hanzas savienības pilsētā Rīgā tirgus bija atradies pie upes – Daugavas malā, bet 1922. gada beigās pilsētas dome nolēma būvēt Rīgas centrālo pārtikas tirgu. Par jaunceltņu hallēm nolemj izmantot Pirmā pasaules kara laikā Latvijas rietumdaļas dirižabļu lidostā atstātos gaisakuģu (cepelīnu) angārus, kuri kļūst par Rīgas Centrāltirgus simbolu. Tirgu sāka būvēt 1925., bet svinīgi ekspluatācijā nodeva 1930. gada 1. novembrī. Tirgus pletās 57 000 m2 lielā teritorijā, kurā atradās pieci paviljoni. Paviljonu haļļu augstums bija 20,5 metri, platums – 35 metri, bet garums ap 200 metriem. Tirgus arhitektūrā vērojami jūgendstila elementi, kā arī pirmskara neoklasicisma ietekme. Fasāžu noformējumā vērojamas Art-deco interpretācijas.

Tam laikam tirgus bija ļoti moderns - visās ēkās bija centrālā apkure un elektriskā apgaismošana. Zem paviljoniem izbetonēja pagrabtelpas — 2 ha plašu apakšzemes pilsētiņu (ar galvenajām un sānejām­), kur atradās noliktavas un saldētavu kameras. Noliktavu 3 apakšzemes tuneļi bija savienoti ar izejām kanālmalā. Virszemē preces izcēla kravas liftos. Tādējādi Rīgas Centrāltirgus kļuva par lielāko, labāko un modernāko tirgu visā Eiropā.

Padomju okupācijas laikā tirgus turpināja darbu kā kolhozu tirgus. 1961. gadā tur pārdeva 200 000 t gaļas, 7 mlj. olu, 9000 t kartupeļu, 8 000 dārzeņu un 5 000 t augļu. Pircēju skaits dienā bija 50 000 – 70 000, brīvdienās un pirms svētkiem – 100 000.

1997. gadā Rīgas Centrāltirgus teritoriju līdz ar Rīgas vecpilsētu iekļāva UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. 2019. gada sākumā atklāja rekonstruēto Gastronomijas paviljonu, kura rekonstrukcija izmaksāja 1,9 mlj. EUR un kurā bija iekārtota plaša ēdināšanas zona ar kafejnīcām.

Rīgas Centrāltirgus teritorijā atrodas arī kādreizējais Rūpniecības preču tirgus, kura teritorija ir ievērojamu pārmaiņu priekšā. Patlaban kopā ar Rīgas pašvaldības aģentūru “Rīgas enerģētikas aģentūra” un iesaistot Latvijas Mākslas akadēmiju Rūpniecības preču tirgus teritorija tiks renovēta, pirmoreiz Latvijā un Rīgā izmēģinot apritīgās būvniecības metodes.

Noris intensīvs darbs pie Rīgas Centrāltirgus attīstības koncepcijas izstrādes, lai iegūtu skaidru redzējumu par Rīgas Centrāltirgus turpmākajiem attīstības virzieniem un prioritātēm.

Gaļas paviljons

pirmdien – sestdien no plkst. 7.00 līdz 18.00

svētdien no plkst. 7.00 līdz 17.00

Piena paviljons

pirmdien - sestdien no plkst. 7.30 līdz 18.00

svētdien no plkst. 7.30 līdz 17.00

Gastronomijas paviljons

pirmdien – sestdien no plkst. 7.30 līdz 18.00

svētdien no plkst. 7.30 līdz 17.00

Sakņu paviljons

pirmdien – sestdien no plkst. 7.30 līdz 18.00

svētdien no plkst. 7.30 līdz 17.00

Zivju paviljons

pirmdien – sestdien no plkst. 7.30 līdz 18.00

svētdien no plkst. 7.30 līdz 17.00

Zemnieku nakts tirgus (Rīgā, Gaiziņa ielā un Spīķeru ielā)

- tirdzniecība no autotransporta

pirmdien - svētdien no plkst. 17.30 līdz 7.30 (laika posmā no 1. maija līdz 30. septembrim)

pirmdien - svētdien no plkst. 17.00 līdz 7.30 (laika posmā no 1. oktobra līdz 30. aprīlim) 

- tirdzniecības vietas ar noliktavām:

pirmdien – svētdien no plkst. 0.00 līdz 24.00

Nakts puķu tirgus (Pūpolu iela)

pirmdien – svētdien no plkst. 19.00 līdz 7.00

Atklātajā un Slēgtajā teritorijā:

01.05. no plkst. 7.00 līdz 17.00

04.05. no plkst. 7.00 līdz 17.00

Gaļas paviljonā:

01.05. no plkst. 7.00 līdz 17.00

04.05. no plkst. 7.00 līdz 17.00

Zivju, Piena un Gastronomijas paviljonos:

01.05. no plkst. 7.30 līdz 17.00

04.05. no plkst. 7.30 līdz 17.00

Tirdzniecības namā Spīķeru ielā 2 un Pūpolu ielā 5:

01.05. no plkst. 8.00 līdz 17.00

04.05. no plkst. 8.00 līdz 17.00

Zemnieku tirgū (Gaiziņa ielā, Spīķeru ielā un Pūpolu ielā):

            Tirdzniecības vietām ar noliktavām:

01.05. no plkst. 00.00 līdz 24.00

04.05. no plkst. 00.00 līdz 24.00

Tirdzniecības vietām ar autotransportu:

01.05. no plkst. 17.00 līdz 7.00

04.05. no plkst. 17.00 līdz 7.00

Nakts puķu tirgū:

01.05. no plkst. 19.00 līdz 7.00

04.05. no plkst. 19.00 līdz 7.00